|  |
Hipoksiskā elpošanas mazspēja jaundzimušajiem |
Bērniņiem ar hipoksisko elpošanas mazspēju asinsvadi plaušās ir saspiesti, ierobežojot asins plūsmu no sirds uz plaušām (tiek dēvēta par „plaušu hipertensiju”). Tā rezultātā, kad asinis ar zemo skābekļa sastāvu atgriežas sirdī, tās apiet plaušas pa embrionālajiem kanāliem un nokļūst atpakaļ ķermenī (tiek dēvēta par „ārpusplaušu šuntēšanu”). Ieelpotais slāpekļa (II) oksīds izraisa saspiesto plaušu asinsvadu atslābšanu, kā rezultātā palielinās asins plūsma no sirds uz plaušām un samazinās asins daudzums, kas apiet plaušas.
Daudziem bērniņiem ar hipoksisko elpošanas nepietiekamību ir ligzdveida plaušu slimība, proti, plaušās ir zonas ar labu gaisa plūsmu (tātad skābekli) un zonas, kur gaisa plūsma ir vāja vai tās nav vispār. Labas gaisa plūsmas zonās gāzu apmaiņa notiek bez sarežģījumiem – asinis var uzņemt skābekli no ieelpotā gaisa un var atbrīvoties no izelpošanai paredzētās ogļskābās gāzes. Zonās, kur gaisa plūsma ir vāja vai tās nav vispār, gāzu apmaiņa nav pietiekama un asinis var izplūst caur plaušām, neuzņemot skābekli un neatbrīvojoties no ogļskābas gāzes. Slāpekļa (II) oksīds ir gāze, kura, nonākot plaušās, izraisa lokālu asins plūsmas pastiprināšanos tajās plaušu zonās, kur gaisa plūsma ir vislabākā un var notikt vislabākā gāzu apmaiņa. |
 |
|
|
|
|
| |
| |
|
