| „Apnea” ir grieķu izcelsmes vārds, kas nozīmē „bez elpas”. Šai saslimšanai ir raksturīga elpošanas apstāšanās miegā. Šie pārtraukumi var būt ļoti īsi, taču tie var arī ilgt līdz pat 2 minūtēm. Lēkmju biežums var sasniegt līdz pat 30 reizēm stundā vai vairāk, nopietni traucējot pacienta naktsmieru.
Pastāv divi galvenie apnojas paveidi: obstruktīvā un centrālās nervu sistēmas apnoja. Daži pacienti var ciest no abiem slimības paveidiem, un to sauc par jaukto miega apnoju.
Visizplatītākais apnojas paveids – obstruktīvā apnoja – tiek definēta kā atkārtota daļēja vai pilnīga rīkles gala aizvēršanās, kas izraisa samazinātu vai traucētu gāzu apmaiņu miegā. Hipoapnoja tiek definēta kā gaisa plūsmas samazināšanās par 50% vai vairāk no normālās paredzamās plūsmas ilgāk par 10 sekundēm. Apnoja tiek definēta kā pilnīgs gaisa plūsmas trūkums ilgāk par 10 sekundēm.
Miega apnoja ir ļoti izplatīta, lai gan joprojām nepietiekami diagnosticēta; aprēķināts, ka 3 līdz 5% pasaules iedzīvotāju cieš no obstruktīvās miega apnojas sindroma. Visbiežāk tipisks pacients ir vīriešu dzimuma pārstāvis ar ievērojamu lieko svaru, vecāks par 40 gadiem. Tomēr OSAS jeb obstruktīvās miega apnojas sindroms var tikt konstatēts jebkuram un jebkurā vecumā.
|
